Tusovka Records

šāds uzraksts vakar padarīja manu dienu gaišāku, atsēžot 3h norvēģu valodas kursos, kuri man ir līdz kaklam, neskatoties uz to, 2 dienas atpakaļ dabūju grāmatas, ko atradu iekš finn.no, kas ir tāpat kā mums ss.lv, lietotas, un pat ar visu piegādi no Bergenas, kas izmaksāja... wait for it..... wait for it.... 9 latus, sanāca tāpat par 24ls lētāk, nekā nopirkt veikalā.

esmu atpakaļ no vīkenda. punkc.

ziniet, kas liecina, ka skaties par daudz seriālus?! tad, ja sāc seriālu sižetus projicēt sapnī. :D tas bija pirms divām dienām, ka pamodos nosvīdusi no idejas, ka Robina ir pārgulējusi ar Bārniju un viņa nekad nekad nekad vairs nebūs kopā ar Tedu!!!

šovakar ir Katanas ieceļotāju un kērlinga vakars. izskatās, ka neļaus man neviens sēdēt mājās un besīties. tieku ierauta apmaiņas studentu networkā. well well. kaut kā jau jādzīvo, lai mans dzīvokļa biedrs mani nesāktu par pavisam jukušu uzskatīt. viņam tagad mēnešreizes, nedrīkst aiztikt, jūtelīgs. liek kaut kādu eksāmenu, grib kļūt par elektriķi. tikai eksāmens noris pusotras nedēļas garumā. kaut kas baigi praktisks jādara. katru reizi, kad es saņemos uzprasīt, kā iet, un viņš sāk stāstīt, es aizmiegu. esmu viņu redzējusi reizes 2 pēdējās nedēļas laikā. pārnāk mājās vēl vēlāk nekā es aizeju gulēt. un mani viņu brrrriesmīgi vajag, jo kompis nočakarējies. slēdzas laukā, maita.

dzeru kafiju (jā, - kafiju) un fantazēju (tieši tā, - fantazēju), ka vajadzētu Irmulītim sarakstīt norādījumus, kā tikt līdz manīm. Oslo ir 3 lidostas, uz nepilnu miljonu galviņu. un Irmulītis - guess what - izceļosies pa visām trim! :D šodien netīšām atklāju... es ar visu savu stāžu - atpūšos; esmu bijusi tikai vienā. nav ne mazākās nojausmas, kā tikt no/uz tām pārējām. but smile and vawe boys! šodienas prezentācija iekš Language Variation bija krimināla. domāju, ka visu sapratu, bet kad iesāku runāt, sapratu ko citu. tobiš to, ka es laikam biju aizmigusi, kamēr lasīju to rakstu un nu ir hujova. bet pasniedzējai patika! kā nekā - kurš vispār zin, kas ir RP, Estuary English un postvocalic R, un kā tas ietekmējis abus iepriekšējos. esmu laikam izvēlējusies topiku savai esejai. žēl tikai, ka nekāda literatūra par to sarakstīta vispār nav. gudra, Kalsnava, gudra. un tad nu es nodomāju, pofig - būšu pirmā. un neviens man nevarēs piesieties, ka nav literatūras saraksta.

labi, Katana un kērlings.
ček zis aut (jebšu kāpēc mana sirds atmaigst, redzot norvēģu kērlingistus):

Facebook 'Error occured' ir iztulkojis kā 'Neražiņa'.
Kalsnava no pustranasa stāvokļa pamodās, kad ekrānā šitāds uzleca.

Man ir uznācis stress dēļ vīkenda. (nepareiza teikuma struktūra; būtu jāsaka 'vīkenda dēļ')
Nezinu, ko gribētu no tā visa sagaidīt. Un tāpēc nevaru nekam sakoncentrēties. Bāc... man no uztraukuma paliek slikta dūša iedomājoties, ka atkal satiksimies. Tikai nedrīkst sākt visu no gala. Es bez smadzenēm palikšu, kas malšanas rezultātā sabirzīs putekļos, ja atkal ieņemšu kādu abstrakto ideju galvā. Tas pat nav uztraukums. Man ir reāli bail. Un besī tā 'racionālā prāta' loma, kas man uzlikta.

Tāpēc tam visam pa vidu šodien biju pie viena drauga (jā, jā, man visi ir draugi), savārījām un piededzinājām 2l riktīgo kakao, saputojām milzīgu bļodu putukrējuma, rijām pašceptus riekstu cepumus, sauļojāmies uz balkona un runājām par to lielo neko. Panika atgājās uz kādu brītiņu. Rīt nezinu, kā nosēdēšu lekcijā. Izlasīju pusi no tā, kas bija jālasa, bet nevaru īsti pateikt, par kādu tēmu ir raidījums. Vakars velkas. Miegs nenāks vēl vismaz pāris stundas. Gribās lekt kājās un žņaugaini vāļāties pa grīdu. Vairāk par visu es gribu būt normāls cilvēks. Un man būs jāpārlec pāri savai pakaļai, lai vienīgi liktu domāt, ka esmu absolūti cool par da jebko, ka mana stabilitāte ir kā mūris, lai vai kas nāk un iet. Tik neizšpļaut kaut ko stulbu. Augstākais mērķis var būt arī nožēlojams.

Un mani mīļie par mani domā :) Saņēmu pārsteigum sūtījumu no vecvecākiem, kas nepavisam nebija nepieciešams, bet silda sirdi. Tā ir manas dzīves daļa, kas stabilizē un atsver visus tos vājprātus, kas rauj uz priekšu, liek skriet un meklēt, un jautāt, un šaubīties, un tad griezties atpakaļ pirms mesties tālāk. Tas dod tāāāāādu drošības sajūtu. Diez vai es varētu ar mierīgu sirdi tā vandīties, ja nebūtu, kam tas ir svarīgi, ja nebūtu, uz ko paļauties, kam uzprasīt, vai tiešām beigās viss būs labi, kas zinās, kad viss ir sagājis grīstē, kas mācēs parādīt, cik viss patiesībā ir vienkāršs, kas atradīs, kad būsi pazudis pretrunās, kas būs atsvars tam haosam, kas gāžas virsū. Zinot, ka man ir šī daļa, ir liekākā svētība. Pat ja man nebūtu veselā saprāta, ne puse no tām iespējām, kas man ir un ne kripatiņas laimes, kas man dota kaudzēm, mieru un mierinājumu es izvēlētos pār visu iepriekš minēto. Raudulīgi bez gala. Bet šovakar tā man šķiet.

Atkritumu šķirošana.

Tīrīju ledusskapi.
Atradu tomātu, ko skaidri zinu, ka nopirku 3nedēļas atpakaļ.
Tikai pēc izskata nepateiksi! Sārts un gluds, kā maza bērna pakaļa.
Un tad nu nevarēju saprast, vai man mest viņu pie pārtikas atkritumiem vai plastmasas.

Laime.

Ziniet, kāpēc smaids tiek vispārpieņemts par skaistu?
Neatkarīgi no tā, cik estētisks tas tīri objektīvi (hmm) izpaužās?
Jo smaids nav fizionomija; tas ir attieksme. Jo, redzot otru smaidot, mēs saņemam signālu, ka esam pieņemti, tādējādi jūtamies pārlaimīgi, ka otrs ir labvēlīgi noskaņots kā arī, ka esam spējīgi otram sagādāt prieku (vai arī smieklus). Tas ir atvieglojums, ka nāk pēc sapringtas neziņas, kādu reakciju izraisīsim.
Īsti laimīgie nesmaida. Smaids var būt prieka izpausme, ne laimes, kaut gan daudzkārt stādīti uz vienas bāzes. Bet prieks ir īslaicīgs, kā jau emocija. Laime ir beznosacījumu. Tai ir jābūt iekšā; tās pamati vai nu ir, vai nav, kamēr prieks ir izprovocējams. Un pat ilgstoši uzturams. Taču šie divi stāvokļi ir nesalīdzināmi. Laime sevī ietver līdzsvarotu, mierīgu, stabilu, mazliet melanholisku tomēr apskaidrotu dvēseles sajūtu. Prieks asociējams ar fizisku un garīgu saspringtību, ārēju nemieru, kuru iespējams ievirzīt produktīvā vai arī neproduktīvā gultnē; iedarbības faktoru maiņas vai zuduma gadījumā notiek izmaiņas arī emocijas izpausmē. Tam nepieciešams nepārtraukts stimuls, kura zuduma gadījumā notiek pretreakcija - frustrācija, neapmierinātība. Pēc prieka (afekta stāvokļa) reti seko atgriešanās līdzsvarotajā - neitrālajā - fāzē. Tas izskaidro budistu tieksmi izvairīties no prieka kairinātājiem, lai tādējādi nevajadzētu piedzīvot anti-emociju. Laime atrodas pa vidu tām abām. Tāpat kā depresija.
Ir relatīvi viegli no laimes nemanot pāriet depresijas stāvoklī, tāpat kā no prieka - frustrācijā, bez specifiskiem kairinātājiem, kas apzināti darbotos attiecīgā mērķa vārdā. Taču šī pati shēma nedarbojas pretējā virzienā. Lai no depresijas pārietu laimes sajūtā, uz to ir apzināti jāstrādā.

šonakt.

es nevaru saprast, kas man pietrūkst.
bet šī sajūta ir kaitinoša.

Viss ir balts.

Un ar to es domāju, ka VISS ir BALTS!!!
tāds gaišums te nav piedzīvots.
ja neņem vērā to, ka grādi ir necik (tobiš nulle) un rīt varēsi peldēt visā šodienas baltumā un lādēties par to, ka rimi maisiņu zābakā ievilkt esi aizmirsis, laukā ir breathtakingly debešķīgs skats. "pār visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs, un skaņas mīkstas it kā sniegu apvēlušās veļas..." (Rūķīši un mežavecis, un tu esi āzis, ja to neatpazini.)
visu nakti sniga. tā kā piektdienas vakars ja nu nenāca varbūt 'kā ierasts', tad vismaz nāca skaisti. kas ir kā neierasts.
language variations grāmata un miers virs zemes.

smaidu,
Līga

Vājības.

Es vienkārši mīlu sēdēt gultā, vīlēt kāju nagus (pagājušo nedēļu bija noapaļoti, šonedēļ - kantaini, bet nākamnedēļ nagu ticamāk vairs nebūs atlicis), skatīties "Bored to Death" (cik ironiski), apzinoties, ka celties rīt pirms 3 nav nepieciešamības.
Es tikai nebeidzu apcerēt, kad pienāks tas brīdis, kad šis dienas ritms piegriezīsies. Un tīri hipotētiski, vai tas ir iespējams. Pat ja tā - noteikti, ka pirms tas notiks, es jau atkal būšu iegrimusi aktivitātēs. tā kā - no stress, Kalsnava. not yet.

Lefse rocks!
Vienu dienu ar Martinu apspriedām ( nu labi, kašķējāmies) par to, kurš no mums piekopj veselīgāku dzīvesveidu. Viņš gandrīz katru vakaru iet uz trenažieru zāli. Es eju peldēt. pagaidām reizi nedēļā, bet sākšu biežāk. no rītiem man ir nesteidzīgā staipīšanās kūre. un es dušā dziedu. bet to viņš neuzskatīja par argumentu. es pastāvīgi patērēju daudz šķidruma. viņš arī. tikai starpība tā, ka viņš dzer kolu, spraitu, solo (norvēģu fanta) un visus tos gāzētos mēslus, kuros izšķīst nagi un apmirst mušas, savukārt es - piparmētru tēju un skaidravota ūdentiņu. viņš saka, ka ēd siltu ēdienu 2x dienā. tikai aizmirst piebilst, ka viņa siltais ēdiens ir sagatavojams 7min laikā - ievietojot paciņu mikroveivā un izņemot paciņu no mikroveiva. vai arī paciņas saturu ieberot kastrolī un pievienojot 100ml piena un samaisot. es ēdu daudz maizi. kādas 4reizes dienā pa pāris šķēlēm. taču tās vienmēr ir ar tomātiem, mozarellu, biezpiensieru, kazas sieru, gurķiem, salātiem, pesto, biezpienu un banāniem utt. pie tam es taisu īstus salātus - tomātus ar gurķiem :D un vāru brūnos rīsus. ar ņammīgām veselām kukurūzas vālītēm kausētā sviestā. un cepu omletes ar papriku un sieru. pie tv es riju burkānus salmiņos. un kvantumos patērēju augļus - bumbierus, banānus, kivi, apelsīnus, mango. viņš ēd cepumus. gandrīz atmetis. tagad pasācis žāvētus augļus. bet tie ir cukuroti.
taču tas, kas mani gāž iekšā ir 'lefse'. Norwegian national specialty. un esmu cieši apņēmusies viņu atēsties tik tālu, ka vairs nekad mūžā neskatīšos viņai virsū un nekad pēc viņas neilgošos, jo nekur citur cilvēki tādus sviestus neēd. tas ir mans slepenais fetišs. un jā, viņš ir pietiekami apkaunojošs šādā diskusijā. jo tajā izstrādājumā ir tikai un vienīgi tīri ogļhidrāti: pusizcepta salda mīkla, kur iekšā ietīts sviestīgs (ja rakstītu 'sviestains', cilvēki pārprastu) krēms ar labi sajūtamiem cukura graudiem un kanēli. un vājības agrāk vai vēlāk iegāž.
bet lūk, šī iemesla dēļ, jums beidzot pienākas arī kāda nebūt sociālantropoloģiski vērtīga informācija - raksturīgie norvēģu ēdieni. vismaz viens. un to pašu var nopirkt veikalā. anyway.


p.s. meklējot bildi, uzdūros vairākiem 'do it yourself' video ar paskaidrojumiem, kā to sagatavot mājas apstākļos. un tā kā man dzīves nav un Irma ar mani nerunā...
---> to be continued

Pārpublicēts. Bet ir tā vērts.

3.36 man zosāda uzmetās, kad sapratu, ko viņi veido. viens no cienījamākajiem MJ tribute video, ko esmu redzējusi. un noskatījusies esmu daudz kāda konkrēta pasākuma ietvaros :)