Ziemassvētku noskaņās

meklēju ieperošu ziemassvētku veļu..
atmetu ar roku un pasūtīju šito:


galvenais, ka uzbudina anyway.

status: demotivated

sēžu pie galda tā, it kā kāds man būtu atņēmis skeletu.

parasts sestdienas vakars.

Kalsnava veido mammas Dzimšanas dienas apsveikumu un bimbā.

kad pirms mēneša ziemassvētku sentimenta iespaidā nopirku šokolādes salaveci, nozvērējos, ka turēšos pretī kārdinājumam un notiesāšu viņu tikai ārkārtas gadījumā. šonakt salaveča dienas ir skaitītas.
pie tam vēl steidzami jāmeklē noslēptie papildinājumi...

šodien ir tik daudzu lietu beigas, ka grūti aiz tā visa saskatīt sākumu jebkam.
neko negribās. un atkal būs jāpiespiež sevi kaut ko gribēt, lai negrimtu vēl dziļāk.

par izvēlēm.

aj, nav, ko darīt, jāpamocās.
cilvēkiem ir tieksme uzrasties brīdī, kad uz viņiem vairs neceri, samierinājies un gluži labi iekārtojies kā reizi tā, lai domas vairs neklīstu nepareizajā virzienā.
tagad tāda sajūta, ka jāizvēlas starp vienu bērnu un otru bērnu.
starp melnu d&g kleitiņu un melnu d&g kleitiņu.
nav godīgi...
cik ļoti lielā mērā par noteicošo izvēles faktoru var uzskatīt 'vilciens aizgājis' principu? atsmērēties jau sanāktu pa grezno, bet vai nepaliks pašai rūgtuma pieskaņa par to, ka pārliecība nav nostiprināta līdz galam un tajā ir acīmredzamas plaisas?

vīkenda photoshoots in da rūmenes muiža. bija ahh un uhh. jautrība sita vilni bez žēlastības. norijāmies kā cūkas, berga šefpavārs nospīdēja. vieta no sākuma biedēja ar savu sterilitāti, kas gan ātri vien zaudēja blingu, tiklīdz nāca dekorators ar šķērēm, zariem, mandarīniem, svecēm, vāzēm un mēbeles tad pārtapa no vēsturiskas vērtības par butaforiju. pārņirdzāmies par ideju pataisīt mani par vientuļo māti ziemassvētku vakarā ar 2 bērniem, kuri dāvanā pasūtījuši tēti. un tad nu tētis guļ zem eglītes, smuki sasiets. mana panika atspoguļojās tik ļoti, ka bērni ieraugot manu feisu sāka skaļi kliegt, rādīt ar pirkstiem un saukt tēti, lai glābj. lai gan var jau protams vainot visā grimmu. meitenīte 2g., puisītis gadi 6, eglīte (ar sasietu tēvu zem tās) un kalsnava ar šausmām un izmisumu, kā lai tagad savāc tos sīkos, pašai smaidot un viņus nesaraudinot, un piedabū skatīties uz fotogrāfa onkuli bez acīmredzami izbiedētas fizionomijas no apkārt stāvošajiem 20 cilvēkiem, no kuriem katram ir kāds padoms, kā labāk izskatīsies. joooopcik. bet vīkends bija skaists. un pēc tādiem vīkendiem nāk smadzeņskalošana. vēl jo vairāk uzzinot to, ka biju paredzēta nodošanai cita vīrieša rīcībā, neskatoties uz viņa pašreizējajām saistībām, kas viņam it kā nenākot par labu. mazliet smieklīgi sēdēt un klausīties, cik ļoti piemēroti viens otram mēs varētu būt. vienīgi atsekoju, ka bez veikli maskēta šoka un sirdstriekas, bija aizvainojums, ka tik viegli var no manis atteikties. tā vienkārši - cita dēļ. un manis dēļ. un vispār - visiem tā būtu labāk. man šķiet, ka tā var atteikties vienīgi no kā tāda, ka iegūts pārāk viegli. tādā 'pērc 2, saņem 3' variantā. hmmm.

šodien snieg. slapji. smagi. un skaisti.
lasu Seneku un priecājos. "Viss, Lucīlij, pieder citiem, mums - vienīgi laiks. Daļu laika mums atņem varmācīgi, daļu - slepus, daļa zūd tāpat. [...] Ielūkojies vērīgāk: mūža lielākā daļa aizrit, darot nelāgus darbus, prāva daļa - nedarot neko, bet viss mūžs - darot ko citu, nekā vajadzētu."

visi dzīvnieciņi ir vienlīdzīgi.

...tikai cūkas ir vienlīdzīgākas.

tas tā, par šodienas studentu protestiem.
un jā, brīžiem šķita, ka daži labi tādi ar lielām mutēm, paši īsti nezin, ko tur dara. tāds vidusskolas līmenis - ja var neiet uz lekcijām, var arī mazliet pie Saeimas pabļaustīties. nepārprotiet, es ļoti cienu to, kas notika, un to, ka spējām ieturēt miemīlīgu un kulturālu stāju (vismaz lielais vairākums), taču reizi pa reizei tie saukļi bija tādi wtf. kāds vērīgāks cilvēks no malas varētu tīri veiksmīgi norādīt uz pretrunām pašu saukļos un prasībās.

anyway.

seriālu rīts, HA

ko nozīmē, ja aristoteļa lasīšana beidzās tik ap 6am, taču 2 miega stundu vietā kalsnava nomauc 7h... tas nozīmē - BRĪVS RĪTS!!! :D
filozofijas seminārs atceļas jau pēc definīcijas!

un - nost ar morālajām saistībām!
change of heart. and change of strategy.

kā atturēt kalsnavau no tālākas bloga lasīšanas..?

quote: I love Jesus and can't wait to see.........

yepp.
un man ļoti ieper opcija 'nākamais emuārs'.ja vien viņi visi nebūtu par tamborēšanu, ēdiena gatavošanu, bērniem un apsveikuma kartiņu taisīšanu uz suņa kristībām un draudzenes mēnešreizēm.

un ziniet - mans zvana signāls nav mainīts jau kā gadu. un es jau pat vairāk nesalecos dzirdot radio tumbās intro burbuļojošās skaņas un nesāku histēriski gramstīties gar somu, bet IR LAIKS. ir laiks zviedriem.

Sushi

...pašam uztaisīt sanāk 3x lētāk, nekā nopirkt.
un nav jāatstāj dzeramnauda. tikai jāpiecieš irmas krākšana pa nakti.

Jaunu zābaku vietā man ir 2 gab jaunas šalles. un 1 pāris cimdu. un 1 gab parakstīts līgums. kas drīz novedīs pie 6000 liekiem eiro kontā. un 5 mēnešu meditācijas ārpus civilizācijas staba galā. (man esot jāmācās raudzīties uz lietām pragmatiskāk, tai starpā arī runājot par jūtām un emocijām. uzmini nu, kādu sajūtu es attēloju tagad?!)

man šovakar uz aristoteli nestāv. viņa apcere par taisnīgumu un tikumību ir balstīta uz pieņēmumu, ka likumdošana ir sastādīta ar mērķi, lai sabiedrība tiktu organizēta taisnīgi. nu, kas par absurdu. es arī sapņoju par mieru pasaulē un paēdušiem āfrikas bērniņiem, bet tam jau nav jātērē papīrs, jāizcērt kociņi un jāspīdzina 2.kursa studenti.

tēvs ar biš nobesīja pirms tam. teica, ka šim esot atdarījušās acis attiecībā uz manu attieksmi pret pauniņu. viņam esot licies, ka man tas tā kā jau visiem skolniekiem - griboties pasūdzēties, ka skolotāji ir nejauki un liekot mācīties. es viņam 'mazliet nepacietīgi' paskaidroju, ka tas viss ir figņa... paskaidrojums prasīja pusstundu monologa nedaudz paaugstinātā tonī ar izteiksmīgu žestikulēšanu, no kuras gan viņš laimīgā kārtā izvairījās. labi, pietiks, citādi atkal žultspūslis sastreikosies.

jā, un kalsnavai ir pieācis Mr Hankey laiks. kas no angļu valodas tulkojās kā ziemassvētki, omīt.

uzdūros kam skaistam.

Konrāds (c)

Tā iet, jā.

saproties, vajag atkal parakstīties. ideja nav likusi mierā jau kā pāris nedēļas, kas pārspēj pārējos mana slimā suņu murgus ilgdzīvošanas ziņā. visas pārējās idejas parasti apmirst dabīgā nāvē pirmās pusstundas laikā pēc nākšanas pasaulē. bet nē, šitā, saproties, spirināties sākusi.. spēru pretī, bet netrāpīju. so that's it. jūsu nolaidīgais blogeris, kam fak un bļe ir vienā teikumā, atkal ir uzsācis darbību.
nezin nemaz, no kā sākt.
braucu janavārī prom. guess where. atpakaļ. uz sniegu un aukstumu, ledus zupu, polārlāčiem uz ielām, nedraudzīgiem cilvēkiem, bagātnieku bērniņiem, jahtām, bezstilu kā stilu, baggy pants un oversized hoodies, vemjošiem jauniešiem 5dienu vakaros, maizi pa 3 lati, imigrantiem un H&M subkultūru..
un esmu stāvā sajūsmā.
braucu tālu, tālu prom, lai nevar atrast neviens, kam nav motivācija mani atrast. nebrauksiet jūs ciemos, nomirinieties. i nemaz neaicināšu. un nav ko apvainoties.
vēl neesmu gan izfiškojusi, kam un why oh why es šito rakstu/-īšu, bet būs pa godīgam. kā jau Dārta acīgā pamanīja, vārdu nebūs, tāpat kā nekad nav bijuši. bet vispār blogs ir paredzēts kā materiālās Kalsnavas aizvietojums, tiem, kuri man rādījās murgos pēc pirmās aizbraukšanas, kad caur asarām, sviedriem un gaiļa cienīgu brēcienu uzrāvos no gultas ar apziņu, ka esmu savējos pametus pārāk vieglprātīgi, nerēķinoties ar pieradināšas faktoru.

šodien pa ilgiem laikiem uzliku playlisti ar nosaukumu 'džezs'. no smiekliem novēlos no beņķa...

nu labi. tas viss sākās ar to, ka mans sen noriebušais jautājums atkal ir sācis mest errorus smadzenēs. tobiš 'kāpēc'. šajā kontekstā - kāpēc Kalsnavai atkal kaut kur jāmauc prom. reku, kaut ko mēģināju fiškot:

1) bēgu no Stagnācijas. lai nekļūtu atkal par lazy crazy eastern european bitch, kam neko nevajag un neko negribās, kas ņem visu to, ko kāds bāž ar karotīti mutē. vajag akšenu.

2)vajag jaunu vidi. tas automātiski liek domāt un arī PĀRdomāt fīčas par dzīvi, jo Kalsnava pašlaik piedzīvo nelabāko no visām kombinācijām: stagnāciju + pārāk daudz laika domāšanai. lasīt: vāveres ritenis, kura rezultātā arī rodas vienīgi gļuki, kā piemēram, 'morālās saistības' utt. svaigi medību lauki, iespējams, dos kādas nebūt atbildes uz visiem jautājumiem, uz kuriem pagaidām vienīgā atbilde ir 'oh holy crap' un cerība par labāku dzīvi aizsaulē.

3) challenge. gribās izpētīt savas robežas. pushin the limits, you know. braucu tik tālu apzināti prom no visa/-iem zināmā/-ajiem. redzēsim, kā Kalsnava reaģēs uz tādām s/m eksakūcijām kā sociālās dzīves un netvorka apgriešanu, pastāvīgu tumsu un savu dzīvokļa biedru, ar kuru pagaidām vienīgā komunikācija ir bijusi kontekstā, kurš kuram smagāk uzkakās uz galvas. katram savs fetišs.

4) skaistums. man ļoti trūkst estētiskā skaistuma apkārt. un tas atsaucās uz manu sarkasmu un pastāvīgo neapmiernātību. lai gan tas nav vienīgais. manuprāt, 'morālās saistības' un no tām izrietošās sekas uz manu psihi atsaucās spēcīgāk, bet.. I'm on my way to explore if that can be fixed. soooooon. very sooooon. un ja ne, tad screw that. I'm soooo done here.

5) es vairāk neizdomāju.

6) izdomāju. man viss ir pofig un ja ir iespēja, es vienmēr esmu izvēlējusies aizbēgt, nevis palikt. tāds ērts dzīvesveids. noriebušies tie nodrāztie prikoli, tā zupa, kurā visi vāramies. man vajag perspektīvu, kā glezniecībā - ir konkrēta tēma/situācija, bet fonā perspektīva ar dabas ainavu, pielsētas skatu, ceļu tālumā vai ar ko nu katrs ir nospīdējis.

7) ...coming up soon.

labi, eju lasīt tālāk 'par zīmolu'. un piedrāzt filozofiju un pārējos zvērus. tā ir paredzēta citēšanai apsviekuma kartiņās un aforismu krājumos, bet tāpēc neviens tak viņu tagad neies mācīties :p