dārzenis.

jā, šovakar es jūtos tieši tā.
visdirsīgākā diena tiktāl. kā no 8.30 tā līdz 21.00
1.lekcija 'language variation', kur izrādās, pasaules konteksta vietā apskatīsim angļu valodas dialektu attīstības īpatnības lielbritānijā, austrālijā un jaunzēlandē. izcili aizraujoši. (bet kāpēc man nāk prātā epizode Vinnijā Pūkā, kur Ēzelītis I-ā, saka: mans mīļākais balons! mana mīļākā krāsa! - kad šis balons jau ir saplīsis.)
anyway. grupā šādi tādi savākušies, daudzi vietējie, un pēdējiem, kas nāca, nebija kur sēdēt, HĀ-HĀ!
nākamā lekcija - praktisk filosofi (praktiskā filozofija, d'oh) un Kants, kas vēl arvien nav uzradies universitātes grāmatnīcas plauktos. mana mīļā, sažuvusī tantiņa un viņas sīksīkā balstiņa, un pastāvīgas bailes, lai viņa, dies' pasarg, neuzdod man nevienu jautājumu, vai neliek skaļi lasīt priekšā visu to marazmu. man pagaidām vārdu krājums šito nevelk. un kad pārējie atver muti un apstrīd pasniedzējas teikto, ka laime, pēc būtības, ir galvenais Kanta filozofijas kategoriskā imperatīva stūrakmenis, un ka uz šo maximu ir iespējams bāzēt filozofisko nostāju, tad es labāk krēslā pašļūcu pāris centimetrus zem galda.
tā kā man filozofija pārklājās ar 3. - visbesīgāko - priekšmetu, bet aiziet no tās tantiņas es vienkārši nevarēju, tad nu nācās nokavēt. un - guess what - neko nenokavēju! cik lielas acis man bija lekcijas sākumā, tik lielas viņas bija vēl arvien divas stundas vēlāk. esmu iebraukusi pilnīgās auzās ar mācību priekšmetu izvēli. esmu paņēmusi valodas struktūru, kas nozīmē morfoloģiju, sintaksi un gramatiku. norvēģiski. abās norvēģu valodās, tiem, kas to saprot - gan bokmål, gan nynorsk. 2 lekcijas nedēļā, katra pasniedzēja runā savādāk un izmanto atšķirīgus palīglīdzekļus. uz nākamreizi ir mājasdarbs, kur kaut kas ir jāzīmē. es gan īsti nevarēšu jums paskaidrot, kas tieši. bet tas ir saistīts ar kaut kā shematisku attēlojumu. pie tam, ierodoties un nevainīgi paziņojot, ka esmu no Latvijas, nācās izskaidrot krievu minoritātes stāvokli un attiecības ar latviešiem kopš 1991.gada 'revolūcijas'. šis uzdevums mani ļoti iepriecināja, stāvēt auditorijas priekšā (jo uzmanība man kā reizi te pietrūkst), kamēr visu acis pievērstas sarkstošam, norvēģiski kvekšķošam kustonim, kas tiek spīdzināts līdz pēdējai asins lāsei ar dziļi antropoloģiski un sociāli zinātniskiem jautājumiem par to, ko norvēģi uzskata par Latvijas vēsturi.
esmu konkrēti aplauzusies. ne tikai tādā ziņā, ka neko nesaprotu no vielas, ieskaitot to, kā es varētu dabūt ieskaitīts šajos priekšmetos, bet arī tāpēc, ka man ir pie kājas visas tās tēmas, one by one. ok, Kants būtu forši. bet pārējais - da nafig to visu. kaut kādu morfoloģiju.. un vēl norvēģu. viņi taču paši nezin, kuri vārdi jāraksta kopā, kuri atsevišķi! te enciklopēdijas varētu sastādīt ar viņu pieļautajām kļūdām žurnālos, radio, uz plakātiem, veikalu izkārtnēs. un vēl smieklīgāk ir tas, ka atrodas cilvēki, kas koriģē un pārraksta gramatikas likumus, pielāgojot tos mūsdienīgām prasībām. piemēram, vakar izlasīju 12 lpp. garu rakstu par to, ka viņi maina vārdšķiru sadalījumu! viņiem vairs nav skaitļa vārda! :D tas tagad skaitās pie īpašības vārdiem, bet kārtas skaitļa vārds - pie kaut kādiem citiem slima suņa murgiem, ko neesmu iegaumējusi. ā, un viņi ir izgudrojuši vēl vienu vārdšķiru! tā kā kopā sanāk 10 vārdšķiras. un tad seko 101 izmaiņa teikuma struktūras analīzē (ko es mazliet 'skipoju' lasot), but the question remains - who the fuck cares?! kā viņi taisās pārmācīt veselai nācijai gramatiku? būs vēl lielāks haoss nekā jau ir! lai gan teorijā pastāv napamatota cerība uz jauno paaudzi, sarūgtināšu, bet skolā (ja nu iet, tad) iet tāpēc, lai kaut kā nosistu tīneidžeru gadus, pirms izaug līdz vecumam, kad nav jāprasa atļauja, lai ietu uz tualeti. nevis lai iemācītos savstarpēji savienot teikuma locekļus ar bultiņām (ko mēs šodien pusotru stundu aizrautīgi darījām).

izejot no visa iepriekšminētā, sapratu, ka bez norskkurs (norvēģu valodas kursiem) neiztikt. jā, vispār pamanīju, ka man sasodīti labi padodas uzņemties atbildību, pateikt, ka es varu, esmu spēcīga, man viss ir tīrie ziediņi. un pēc tam mesties ar galvu sienā un brēkt spilvenā, ka es neko nevaru un es ienīstu savu dzīvi. bļin. šoreiz arī. vakarā jāiet informatīvo mītingu par norv.val nodarbībām un pēc tam jāraksta tests, kas noteiktu, kuram līmenim piederu - 1 vai 2. un, protams, ka to es varēju uzrakstīt ideāli. diktāts - max 4 kļūdas, jo (cik oriģināli) nezinu, vai campingvongner, fjellklatring, kanoepadling un sydferien raksta atsevišķi vai kopā, vai caur 'svītriņu'. un sacerējums par specifiskiem svētkiem arī afigenna labs. protams, ka būšu 'gudrīšu' grupā, jo man gribās un vajag uzņemties vēl kaut ko, ko nevaru izdarīt, un kas ir pēc iespējas sarežģītāks un nepiemērotāks. besī. vismaz atpakaļceļā iepazinos ar daudz maz inteliģentu puiku no asv, parunājāmies, izkratīju sirdi, ka man cilvēki nepatīk, viņš man pateica, ka lai i neceru šajā dieva pamestajā nostūrī palikt neievērota un katru dienu neuzskriet virsū kādam paziņam, un lai labāk atmetu ideju par klusu, vientuļu meditāciju jau laikus, pirms sākas 'vasaras sezona' un cilvēki sāk aktīvāk ārdīties un tusēt, kas nozīmē, ka iespējas izvairīties samazināsies proporcionāli temperatūras pieaugumam.

šito nedēļas nogali laižu prom. jaunieši no Juventes uzaicināja uz pasākumu, piesolīja mani aizvest, nolikt, pabarot, izguldīt, izklaidēt un aizvest atpakaļ. un es satikšu tagadējo brīvprātīgo - Mari, tik jauks meitēns. manis ieteiktā kandidatūra, starp citu :) prieks un acuraugs. arī Martinam derētu no manis atpūsties bišku. lai gan sadzīvojam labi. toleranti. uz varžacīm nekāpjam. pie tam es viņu ar savu kārtības un tīrības diktatūru esmu sabiedējusi tik tālu, ka viņš tiešām aiz sevis novāc :D

labi, jāiet čučēt.
baigā diena.

L'