sižeta attīstība.

imigrācijas kantorī 10min laikā mani 2x uzrunāja cilvēki norvēģiski. starp visiem 50 rindā stāvošajiem es, acīmredzot, izskatos vistuvākā iezemiešu identitātei. man jau palika otro reizi kauns, pa visu gaiteni skaļi atvainojoties, ka nesapratu jautājumu. tāpēc, lai izvairītos no tamlīdzīgiem atgadījumiem, pagriezos pret sienu.
tomēr jauki. tieši to arī gribēju. saplūst ar masu.

mans mīļais Martins ir prom vīkendā. dirnu viena. kad viņš man pieklājīgi apjautājās, ko darīšu pa brīvdienām, es viņam paskaidroju, ka es ar savu sociālo tīkli nevaru izvēlēties, uz kuru pārtiju īsti iet, bet vispār labāk pati sarīkošu baļļuku šeit: būs tādas masas, ka nonesīs jumtu un pamatus nodedzinās. viņš pilnīgi nosarka un es atkal sāku sev iztēlē sist ar pannu pa galvu, ka nevaru savaldīt savu cinismu. njā, Maxi bija taisnība - pret tādu jūtīgu dvēseli tikai ar mīlestību un iecietību.

pēdējo dienu laikā kaut kas līdzīgs saulei ir parādījies pie horizonta. pirmās nedēļas pat tad, kad bija gaišs, bija tāda drūma, smacīga dūmaka arī tās pāris stundas pirms atkal uznāca piķa melna tumsa. bet vakar un šodien jau gandrīz vai gribās dzīvot! lai gan universitātē pie ēdnīcas mums ir 'saules istaba', kur ir tādas saules gaismu un siltumu izstarojošas lampas, kuras ir iesakāmas visiem apmaiņu studentiem, kā arī tiem, kuri never gulēt, vai kam nav enerģijas darboties. iegulies krēslā un iedomājies, ka esi Havajās. žēl vienīgi, ka nav nekāda servisa. :(( būtu forši, ja kāds vēl kokčiku pienestu, muguriņu iesmērētu un tā.. jocīgi, bet man šeit ir tik labi, ka tās lampas vajadzīgas kā zivij velosipēds.

vakar pa nakti izgāju pastaigā pa savu dāču. pusstundas vietā noblandījos stundas 2 un atklāju visu ko fascinējošu, piemēram, peldbaseinu! un daudz smuku, mūsdienīgu māju. jā, mūsdienīgu. sasodītie dumpinieki!!! galīgi nepieturas pie Nacionālajiem Nerakstītajiem Arhitektūras Normatīviem (NNAN), kas ir: mazas, gaumīgas, koka 2-stāvu mājiņas ar mazu zālāju un atbilstošiem gadalaika dekorējumiem. a šitie, saproties, izcelties izdomājuši! sabūvējuši daudz lielas, 3 un 4-stāvu villas arī ar tornīšiem, no koka un ne no koka, un pat tās, kas no koka apdarē lietojušas ne tikai tradicionāli horizontāli vai pat vertikāli saliktus dēlīšus, bet arī (saturieties!) slīpi! vāks! un daudzas tiešām modernas, ar bēšu/pelēku koka, metāla un stikla apdari, tādām lakoniski ieturētām formām, tiešām skaistas un omulīgas. nu, vismaz logus viņi vēl joprojām never ciet. un, ejot garām, var novērot visdažādākās ģimenes ainas. veci pāri pie vakariņu galda, bērni skatoties Disney Channel, māte, barojot bēbi, džeks, ievaskojot slēpes, jaunieši ar saviem laptopiem utt.

ā, un man ir pilnīgi grandiozais progress! pirmo reizi pareizi noteicu starp cilvēkiem homoseksuālu meiteni! HA! attiecībā uz sieviešu kārtas pārstāvēm man tas vienmēr ir bijis klupšanas akmens, un kad beidzot to par kādu uzzinu, tad man ir šoks un bla bla. bet šoreiz man kaut kā baigi nostrādāja novērotāja skillzi. vienā meiteņu vakarā sēdējām, dzērām tēju un sākām aprunāt kaut kādas meitenes no universitātes. un tā kā man nebija ne jausmas par kurām ir runa, sēdēju, klusēju un domāju. un man jau likās, ka ir baigi jokaini, ka meitenes sēž un runā par meitenēm, un vienkārši sāku pievērst uzmanību, kura visvairāk bīda šito topiku. plus vēl pievilku klāt pāris novērojumus, un secinājums skaidrs. un neizsakāms lepnums par sevi! :D haha
vot tā. sarunāju ar tām pašām beibēm iet uz baseinu. un biju sāmu pētniecības centrā, kur jau sapazinos ar cilvēku, kas man palīdzēs rakstīt kursa darbu par sāmu statusu mūsdienās un jau iedeva, ko lasīties. a es jau par to šite iepriekš nerakstīju, ne? aj. nu, labi.
un vēl es ļoti vēlos, lai man kāds labais rūķītis atsūta Kanta "Morāles metafiziku" - jebkādā valodā, jo šī grāmata šajā pilsētelē nav pieejama vai ir izķerta, pat neskatoties uz to, ka mums viņa ir vajadzīga visu semestri. laikam kopēs vai ko tur. tikai man vēl papildus Kanta filozofiskajām nostādnēm ir jāmācās filozofijas termini norvēģiski.

labi. jauku jums svētdienu!
Mīlu.